Ādolfs Erss
Satirs Un Krusts

Ādolfa Ersa romāns Satīrs un krusts ir viens no ievērojamākiem rakstnieka darbiem. Tanī attēlotie cilvēku dzīves notikumi risinājās ša gadsimta sākumā un nobeidzās Latvijas patstāvības gados. Krāšņā un gleznainā stilā rakstnieks tēlo individuālista Granta meklējumus pēc filozofiskas patiesības, pēc izlīdzinājuma starp dzīvi un sapņiem. Viņa liktenis svārtās starp diviem pretpoliem: dzīves vitālo, bieži grēcīgo, kārdinātāju spēku, ko iemieso Satīrs, un visa saprašanu, līdzcietību cilvēka ciešanām, ko pārstāv Kristus. Grants neatrod īsta atrisinājuma, bet daudzus gadus vēlāk tas pazib kādā klusā stundā pamestā kapličā Granta jaunības mīlestības sāncensim Ģirtam Pārumam. Abās šais personās ietverti daži simboliski vaibsti, kas pavada cilvēku mūžus un paaudzes uz paaudzi, nekad
nebeidzoties.
Arī romāna gaitā tēlotās sievietes - Irēna un Ženija pārstāv kontrastus raksturos, kas izpaužas katrai īpatnā sievišķīgā veidā.
Paralēli galveno personu gaitām, kas saistās ar negaidītiem notikumiem, interesanti tēlota latviešu inteliģences dzīve šī gadsimta sākumā, tās centienu un politisko ideju lielā dažādība; individuālisti, anarķisti, sociālisti, revolucionāri, filozofisku atziņu meklētāji sastopas, debatē, piedzīvo arī vajāšanas un apcietināšanas. Tādā kārtā romānā plaši zīmēts tā laikmeta garīgās dzīves loks ar idejām un jautājumiem, kas savā dziļumā joprojām nozīmīgi.

First Previous Next Last