Indra Gubiņa
Uz Vienpadsmito Stāvu

"Atkal jau viņa pusteciņus dodas uz dzīvokļa nama gaiteņa galu! Mīkstais paklājs soļus neslāpē. Varbūt tieši tāpēc Sarma Priede tā steidzas. Kopš tās dienas, kad viņa te pārcēlās uz dzīvi, šis garais gaitenis ir biedējis. Patiesībā tās nav bailes, tikai neomulīga sajūta, kāda cilvēkam rodas, atrodoties pārāk garā telpā, tādā, kura nekur neaizved, bet draud ar savu bezizeju. Durvju jau ir daudz, tikai tās ir tādas, aiz kurām glūn neziņa. Vienīgās durvis, kurās viņa var iebēgt drošībā, ir pašas pēdējās."

First Previous Next Last