Knuts Hamsuns
Augusts Pasaules Apbraucējs

Romāns.
"Poldena uzplaukst.
Nāca pāŗa labu siļķu gadu un tauta plūda uz šo jauno vietu, Paulīne veikalā tirgojās labi, tā bija spējīga un apķērīga sieviete, viņā bija tirgotājas gars. Ārā līci nu bija daudz zvejnieku, un kur gan šie zvejnieki būtu varējuši likties, malā stāvēdami pa svētdienām un svētku dienām. Viņi uzkāpa augšā līdz veikalam un lasīja un lasīja plakātus, kas bija piesisti pie sienas visapkārt sarkanajai pasta kastei, bet nabaga ļaudis nedabūja baudīt ne sausa, ne slapja. Viņa lūdza savam brālim Joakimam, lai tas sasit dēļu būdu, kur pārdot kafiju, un visai ilgi Joakims liegties nevarēja, jo Paulīne bija nevien viņa māsa, bet arī saimniecības vadītāja un viņš tai bija daudz pateicības parādā. Viņš ne labprāt tam piekrita, bet tad kādā dienā pienāca burenieks ar koku kŗavu no Namsenas, un joakims nu
veda vezumu pakaļ vezumam augšā no zvejas būdām. Ko tas domājot darīt ar visiem šiem kokiem? Paulīne jautāja. Jā, nu viņa dabūšot savu hoteli, tas atbildēja.
Tāds nu Joakims reiz bija, ja viņš ko darīja, tad tur arī kam vajadzēja būt, šo mācību Poldenā bija atstājis pasaules apceļotājs Augusts, Augusts, šis sauszemes un jūŗas braucējs, kuŗš mācija ļaudīm daudz un dažu ko, nekā par to neņemdams."

First Previous Next Last