Jānis Akurāters
Aiz Laika Straumes

Jānis Akurāters bija revolucionārs, sapņotājs, dzejnieks un rakstnieks, kas savā personībā un talantā varēja apvienot aktīva cīnītāja raksturu ar romantiska sapņotāja ideāliem. Tādēļ viņa stils aizrauj, tas nekad nav vienaldzīga vai izgudra vērotāja stils, bet liek dzīvot līdzi rakstnieka tēliem un sapņiem.
Kā pirmais rakstnieks Latvijā viņš saņēma Tēvzemes balvu. No viņa sarakstītajām 12 stāstu un noveļu grāmatām šinī krājumā pārspiesti darbi, kas publicēti viņa kopoto rakstu 10.sējumā.
Pēc formas un gaŗuma šie ļoti dažādie darbi pārstāv tikpat dažādus tematus. Ciemā pie mūžības radniecīgs latviešu tautas pasakām, Aglaija ir viens no skaistākajiem mīlestības stāstiem, Divos valdniekos rakstnieks izmanto kādu retu vēsturisku tematu: Francijas karaļa Ludviķa 18. trimdas laiku Jelgavas pilī, Napoleonam valdot karaļa dzimtenē. Kādu latviešu kaŗavīra stāstu rakstnieks risina no krāmu veikalā pārdotā galvas kausa.
Akurātera tēli pēc dabas bieži sapņotāji - aizrautīgi jūsmotāji, kas piedzīvo vilšanos un skumjas, bet reizē ar liktenīgiem pārdzīvojumiem paceļas lielos garīgas dzīves augstumos, reizēm arī aiziet kā nesaprastais mākonis skicē Sniega pārslas: Bet mākonis redzēdams savus sapņus iznīkstam, sastinga tur augstumos un aizpeldēja tukšs, lepns un sāpju pilns projām meklēt sev jaunas debesis un jaunu zemi. Tāds sapņotāju liktenis: bez dzimtenes, bez mērķa, bez draugiem ceļot un mūžam atdusu nebaudīt...
Bet citādā skatījumā - Daugaviešu mātes mūža risinājumā, kas vairs neko nesola, ir arī cilvēciska atziņa: vientulība rūgtāka par nāvi.
Akurāters ir dziļš un aizrautīgs savā patriotismā, latviešu bēgļu posts atvīd stāstā Pēdējās dienas Kurzemē, tāpat citos stāstos viņš risina latviešu tautas likteņa gaitas.

First Previous Next Last