Gunars Janovskis
Rolands

Romāns.
"Jau otro pavasari es devos uz ziemeļiem. Reizē ar gāju putniem. Mūsos visos laikam ir šī dziņa - iet pavasarim līdz.
Kad zosu kāsis gurdā lidojumā cilā spārnus un klusu klaigā un beidzot pazūd aiz meža galotnēm, mans zosu tēviņš, klibs un ar vienu aizlauztu spārnu, slīpi sagriež galvu uz augšu un ar savām apsarkušām acīm raugās mākoņos. Viņš paskrienas dažus soļus līdz un savicina spārnus un izmisīgā balsī sauc tām kaut ko pakaļ.
Tā pati atbalss laikam atskan arī manās krūtīs."

First Previous Next Last