Jēkabs Janševskis
Dzimtene IV

Romāns 8 grāmatās.
Jēkaba Janševska romāna Dzimtene ceturtā grāmatā turpinā risināt to pašu raibo mūsu zemes un tautas dzīves stāstu, kas iesākās iepriekšējās grāmatās un savā daudzkrāsainībā ir neattēlojams. Galvenie tēli ir - latviešu zemnieks - saimnieks un kalps, mācītājs un barons un viņu dzīve. Parādās arī jaunā latviešu inteliģence, kuŗā jau pamodusies nacionālā pašapziņa.
Uz kultūrvēsturiska fona autors tēlo ne tikai atsevišķus tipus un viņu dzīves problēmas, bet reizē arī pieskarās mūsu tautas rakstura īpašībām, kas izaugušas gadu simtos svešiem kungiem muguras lokot.
- Latvietis latvieša velns, ir mūsu tautas paruna un barona Nurmhūzena mutē autors ieliek zīmīgus vārdus:
- Ikviena tauta raksturota savos sakāmvārdos īstāk un gaišāk nekā jebkur citur. Ja latvieši par sevi nodod tādu liecību kā šī paruna, tad tā, šķiet, ir zīme, ka tie nekādi labie cilvēki gan laikam nav, vismaz paši viens pret otru. Arī es, cik man bija izdevība pa manas neilgās uzturēšanās laiku dzimtenē ar tiem tuvāk iepazīties, varu liecināt to pašu. Ja es ievērotu visas tās sūdzības, ar kādām tie pastāvīgi nāk pie manis viens otru sūdzēt, tad es droši vien būtu jau bez neviena gājēja, - par tik ļauniem un nederīgiem tie paši pūlās viens otru manā priekšā nostādīt.
Šie Janševska vārdi ir tik zīmīgi un patiesi, ka vēl šodien tie liekas kā tikai pirms dažām dienām rakstīti.

First Previous Next Last