Jēkabs Janševskis
Dzimtene VII

Romāns 8 grāmatās.
Dzimtenes septītajā grāmatā autors pamazām savelk galus kopā daudzām raibajām dzīves,kas šajā milzīgajā romānā iepriecina lasītāju kā ziedoša meža pļava ar savu ziedu klāstu.Iepriekšējās grāmatās iesāktie notikumi gūst atrisinājumu un daži sarežģjās vēl vairāk.Emma tiek nolaupīta un aizvesta kādā meža pilī pretī nezināmam liktenim,kamēr Ādams, svešā pusē ciemodamies dabū iepazīties ar seno tautu tradīcijām-mājās, kur meita precību gados ,ja ierodas viesis un domājams, ka tas nācis sievas lūkoties, tad viņam pa nakti klāt gulēt iet meita, kaut arī dienā tā tik bikla, ka pat saviem tuviem radiem ne rādīt rādās.
Janševska tēlotie ļaudis nav sava ceļa lauzēji,bet viņus veido pati dzīve un savas bēdas un dzīves nastu katrs nes bez lilas kurnēšanas.Un šo tipu galerija jo bagātīgi pušķo no sendienām saglabājušās tradīcijas un ētikas normas.
Janševska tēli nav autora izdomāti un radīti, bet tie visi itkā no dzīves noskatīti, kam autors tikai ierādījis savu vietu lielajā romānā.Tie visi ir kūsājošas dzīves pilni un sevī glabā senču līdzdoto lielāko bagātību - darba prieku.

First Previous Next Last