Jānis Jaunsudrabiņš
Kam Dāvanas, Tas Nestāv Dīkā

Laikam stāsti.
2 eksemplāri.
"Cilvēka prāti tā iegrozīti, ka viņam bieži jādomā par to, kā trūkst un kā par daudz. Skaisti ir, ja vasarā tev saules stari līst uz pleciem katru dienu; bet pēc pāris nedēļām jau tavas acis meklē lietus padebeša debesu malā. Tu jūti līdz aiz sausuma saļimušam zāles stiebram. Tev ir žēk strautā apsikušas zivtiņas, kas slēpjas pēdējām mitrumā starp oļiem. Tā man, Vācijas līdzenumā dzīvojot, ziemā bieži jādimā par sniegu, jo tā te tikpat kā nav. Nav arī šodien, kad rakstu šo rakstu, kaut gan jau novembra vidus un dzīvoju kalnainā apvidū."

First Previous Next Last