Heinrichs Bells
Ar Klauna Acīm

Romāns.
"Bija jau satumsis, kad iebraucu Bonnā; ar varu piespiedos, lai atturētos no automātiskajām kustībām, pie kurām tā biju pieradis, piecus gadus braukādams no vienas vietas uz citu: pa kāpnēm no perona lejā, pa otrām augšā, nolikt somu zemē, izņemt biļeti no mēteļa kabatas, pacelt somu, nodot biļeti, aiziet līdz kioskam, nopirkt vakara laikrakstus, iziet no stacijas, pasaukt taksometru. Piecus gadus es gandrīz ik dienas esmu no kaut kurienes aizbraucis un kaut kur ieradies, rītos kāpis pa stacijas kāpnēm augšā un lejā un pēcpusdienās atkal - lejā un augšā, pasaucis taksometrus, meklējis pa kabatām naudu, lai samaksātu šoferim, pircis kioskos vakara avīzes un kaut kur apziņas perifērijā izbadījis šīs pilnīgās automātikas nevērību."

First Previous Next Last