Vilhelms Bobergs
Tavs Laiks Virs Zemes

Romāns.
"Klusā okeāna krastā ir mans miteklis. Pasaules lielākā jūŗa šalc aiz mana loga. Ēdenes viesnīcas istaba Nr. 20 Kleo ielā Lagūnas piekrastes pilsētā ir mans mājoklis virs zemes.
Es dzīvoju starp pilsētu un jūŗu. Manai istabai ir divi logi. Austrumu pusē es rezdu bezgalīgo auto straumi murdam ielā, bet pa logu ri9etumu pusē redzu veļamies okeāna viļņus. Ielas rūkoņa un jūŗas šalkšana - - - trokšņi no ielas austrumos un jūŗas rietumos manās ausīs saplūst kopā. Spēkrati Kleo ielā dzirdami dūcam kā milzu ratiņš, kas nekad neapstājas, bet dunoņa, kas nāk no jūŗas, tā ceļas un plok līdz ar viļņu kustību, gluži kā elpa no pasaules plaušu dziļumiem. Automotori rūc, sprauslā un sēc, viļņi, kas nāk no dzīlēm, sašķīst pret klintīm ar lielgabala šāvienam līdzīgu troksni, tā ka ūdens šļācas gaisā un aprasina ciprešu galotnes. Dienu pārvalda pilsētas balss, naktī to nomāc jūŗa. Dienā motoru rūkoņa ņem virsroku manās ausīs, naktī valda Okeans viens pats."

First Previous Next Last