Mirdza Čuibe
Gēkāboli

"Es guļu dārzā uz plaši izklātas rūtotas segas.
Vēl mīļāk labpatiktos sacīt, - es guļu blieķu dārzā uz bārbalainas villaines. Jo tad ir tā, it kā laika grāmatā švirkstēdamas pāršķirtos gadulapas. Un apstātos kaut kur - pie Doku Aša "Manas bērnības rīta"? Birznieku Ernesta "Pelēkā akmens stāstiem"?
Skolā iedama, blieķus ilgi iztēlojos par kādiem svešāk dēvētiem augļu kokiem, kā būkām, krīklīšiem, ķezberiem.
Ai nē! Blieķi ir balināšanai izritināti linu audekli. Senai Rīgai bijuši pat Blieķu vārti. Blieķu pļavas.
Blieķu vairs nav un nebūs. Blieķi ir pagājība. Sapnis"

First Previous Next Last