Alfreds Dziļums
Aizaugušās Drupas

Cīnītāju atmiņas.
{sākums interesants}
"Bataljona vīri noguruši soļoja pa smilšaino Polijas ceļu. Zilajās debesīs vēl gaiši mirdzēja rudens saule, mežu izcirtumos koši ziedēja virši.
Mēs apstājāmies Berenbergā. Klaja cirsmas josla iegūla starp divām biezām priežu jaunaužu sienām. Ziemeļos to noslēdza stāvs zemes paugurs, pret dienvidiem cirsma aizstiepās līdz zilu mežu apvārsnim. Piesaulē mūs gaidīja apaļas saplākšņu teltis, ūdens sūknis un pamesta virtuves nojume. Pie tās locījās divas polietes, mazgādamas katlus.
"Veči, uz goda!" kāds ierindā izsaucās.
Vīri tomēr jutās pievilti. Nekur neredzēja apmācības laukumus, ieroču vietā mums solīja lāpstas. Bataljonu komandēja kapteinis Mednis, viņam bija grūti vīriem ieskaidrot, ka kaŗa laikā darba rīkiem ir tāda pati nozīme kā ieročiem."

First Previous Next Last