Anšlavs Eglītis
Ciemiņš No Dzimtenes

Stāsti.
"Savā laikā, kad dzīvojām Vācijā, dīpīšu nometnēs, ceļošana likās absurda un nejēdzīga, īpaši pārceļoties nometnēm no Merbekas uz Zenkvardeni, no Zigmaringenas uz Esslingenu, vai kā kuŗo reizi. Kā pārvietotās personas mēs tiešām kļuvuši savā ziņā profesionāļi ceļotāji, un šī lieta mums apriebās līdz kaklam.
Vecos, labos laikos bija savādāk. Toreiz, kad Eiropā valdīja kārtība, bet pasaulē, vismaz daļēji, saprāts, ļaudis ceļoja labprāt. Latviešu cilvēkam ceļošana bija viens novislielākiem kārumiem. Pēdējos pirmskaŗa gados varēja braukt uz kādu zemi vai pilsētu braukdams, visur jau bija kāds latviešu ceļotājs priekšā."

First Previous Next Last