nms@lu.lv
67033738
Rīga, Zeļļu iela 8, Namiņš

Kontaktinformācija
Par mums


A. Liepas Neklātienes matemātikas skola (NMS) ir Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes struktūrvienība akadēmiskā un zinātniskā darba veikšanai. Tās statuss LU hierarhijā līdzvērtīgs nodaļas (matemātikas, fizikas un optometrijas un redzes zinātnes nodaļas) statusam.
 

Profesora Cipariņa kluba vēsture

Viens no pasākumiem, kas skolēnu mudina strādāt visa gada garumā, ir neklātienes matemātikas konkursi, kas tiek izplatīti ar laikrakstu un žurnālu palīdzību.

Latvijā populārākais no tiem ir "Profesora Cipariņa klubs". Tā tapšanā liela nozīme bija 1. atklātajai matemātikas olimpiādei, pareizāk sakot - tās rezultātu publicēšanai presē. Šo informāciju izlasīja avīzes "Pionieris" toreizējā redaktore Velta Juršēvica un griezās pie A. Andžāna (toreiz - LVU Skaitļošanas centra jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka) ar lūgumu, vai viņš nevēlētos ko līdzīgu olimpiādei organizēt visa mācību gada garumā. Profesors Cipariņš

Nosaukumu ieteica A. Andžāna māte O. Andžāne, bet pirmo kluba vinjeti (sk. lapas labajā pusē) uzzīmēja mākslinieks karikatūrists R. Vitkovskis, toreiz LVU Skaitļošanas centra inženieris programmētājs.

Visai drīz redakcija saņēma vēstuli no kādas darba veterānu organizācijas, kurā tika izsacīts sašutums, ka bērnu laikraksts popularizējot smēķēšanu - kāpēc profesoram mutē pīpe? Gribi vai negribi, bet pīpi nācās novākt.

Un tā 1974. gada rudenī tika publicēti pirmās "Profesora Cipariņa kluba" nodarbības uzdevumi. Sākumā nodarbībā tika iekļauti 3 uzdevumi, bet ar laiku to skaits palielinājās un skolēniem mēnesī nācās risināt vidēji 6 līdz 8 uzdevumus.

"Profesora Cipariņa klubs" ieguva lielu popularitāti un atsaucību. Bērni sūtīja ārkārtīgi skaisti noformētus darbus, kuros līdzās uzdevumu risinājumiem bija arī zīmējumi, gan atsevišķu uzdevumu ilustrācijas, gan attēlots bērnu iedomātais Profesors Cipariņš.

Laikā gaitā ir mainījusies nodarbību struktūra - sākot no 1989./90. mācību gada katrā nodarbībā uzdevumi tika sadalīti divās grupās: A grupā - vieglāki uzdevumi, un B grupā - sarežģītāki uzdevumi; katrā grupā pa sešiem uzdevumiem. Skolēns pats varēja izvēlēties, kuras grupas uzdevumus risināt; varēja risināt arī abu grupu uzdevumus.

Paralēli PCK radās arī jauns - Jauno matemātiķu konkurss (JMK), paredzēts mazliet jaunākiem skolēniem, tomēr pārklājoties arī ar PCK mērķauditoriju. Rezultātā gadu gaitā PCK dalījums grūtākos un vieglākos uzdevumos (A un B grupās) kļuva arvien mazāk aktuāls - ja gribēja vieglākus uzdevumus, varēja piedalīties JMK.

Līdz ar to, sākot ar 2006./07.m.g PCK atkal ir tikai viens uzdevumu komplekts, kas toties sastāv no 10 dažādas grūtību pakāpes uzdevumiem.

Uzdevumus no sākta gala var risināt gan individuāli, gan arī matemātikas pulciņā vai kopā ar draugiem un atrisinājumus iesūtīt kolektīvi.

Pēdējos gados tam 9. klases beidzējam, kurš visu mācību gadu kopvērtējumā uzrādījis vislabākos rezultātus, tiek pasniegta ar J. Endeles iniciatīvu izveidota Draudzīgā Aicinājuma fonda balva.

"Profesora Cipariņa klubs" sākotnēji ilgus gadus tika publicēts tikai avīzē "Pionieris". Sākumā vēstules tika adresētas "Pioniera" redakcijai, kurai bija svarīgi, lai viņu publikācijas rastu lasītāju atsaucību, - par to vajadzēja atskaitīties Latvijas Komjaunatnes centrālkomitejai. Ar pateicību jāatzīmē - kaut arī PCK adresēto vēstuļu skaits, protams, nesasniedza tādus apmērus kā, piemēram, sarakste rubrikā "Jaunais korespondents", avīzes vadība saprata šī darba nozīmību un aizstāvēja to pret visiem iebildumiem. Redakcijas darbinieces V. Jurševica, O. Bērtulsone, R. Rudzāte un daudzi citi izmantoja katru izdevību, lai izbraukumos uz skolām aģitētu par piedalīšanos PCK.

Pēc šī laikraksta nosaukuma maiņas PCK dažus gadus darbojies tā pēctecī laikrakstā "LaBA", dažus gadus arī laikrakstā "MANA". Tad ticis publicēts laikraksta "Lauku Avīze" pielikumā "Mājas viesis", bet pēc šī laikraksta nosaukuma maiņas arī tā pēctecī "Latvijas Avīze".

Līdz ar Interneta uzplaukumu uzdevumus var atrast arī elektroniski. Sākotnēji kā publikācijas LIIS mācību materiālos, bet kopš LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas mājas lapas izveides, sākot no 1999./2000.m.g., - arī šajā majāslapā.

Daudzus gadus tika izdotas brošūras ar atsevišķu nodarbību uzdevumu atrisinājumiem. To sarakstīšanā iesaistījās plašs autoru loks, galvenokārt LU studenti, pasniedzēji un zinātniskie darbinieki. Kopā ar A. Andžānu šos izdevumus veidojusi I. Opmane (Ļaksa). Z. Ozola (Zvirbule), I. Rekke (Medvede), M. Stupāne (Seile), D. Andžāne, V. Ignatoviča (Čiekure), I. Jēkabsone, D. Veidemane, I. Muceniece, S. Ķīle, D. Bonka, S. Krauze, I. France, L. Ramāna, A Čerāne. Brošūras tika publicētas daudzās izdevniecībās, piemēram, Izglītības ministrijā (ar M. Vītumas un G. Malzubres atbalstu), Latvijas PSR Zinību biedrībā (ar R. Freivalda un G. Matisānes atbalstu), Latvijas Valsts universitātē (ar Fizikas un matemātikas fakultātes un L. Paegles atbalstu).

1984. gadā izdevniecība "Zvaigzne" publicēja grāmatu, kas saturēja PCK pirmo desmit gadu uzdevumus un īsus atrisinājumus (A. Andžāns, I. Kreicberga. Vai vari atrisināt? Rīga: Zvaigzne, 1984.); 2000. gadā turpat publicēja līdzīgu grāmatu (A. Andžāns, M. Seile, Z. Zvirbule. "Profesora Cipariņa kluba" uzdevumi un atrisinājumi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.) par pirmajiem 25 kluba gadiem.

2006.gadā sērijā "LAIMA" iznākusi arī grāmata - A.Andžāns, I.Bērziņa, B.Johannessons. "Profesora Cipariņa kluba" uzdevumi un atrisinājumi 1999.-2006.gadā, - kurā apkopoti PCK uzdevumi un to atrisinājumi laika posmā no 1999./2000. līdz 2005./2006. mācību gadam.

PCK uzdevumus galvenokārt sastādījis A. Andžāns; virkne uzdevumu aizgūta no citiem avotiem. Darbu labošanu līdz 1983. gadam veica A. Andžāns un M. Miķelsone (Cepīte), 1983. -1996. gados - J. Cepītis un M. Cepīte, kopš 1996. gada - LU NMS kolektīvs. Sākot ar 2008./2009.mācību gadu darbus labo un rezultātus apstrādā Zane Kaibe.

"Profesora Cipariņa kluba" konkursa lielākais pluss ir tas, ka tas ir domāts tieši vidējo klašu skolēniem, kuriem ir mazāk iespēju piedalīties lielāka mēroga matemātiskos pasākumos, nekā tas ir vecāko klašu skolēniem. Lai arī šis konkurss ir domāts tieši 5. - 9. klašu skolēniem, patīkamus pārsteigumus sagādā arī daži 1.-4. klašu skolēni ar savu entuziasmu un drosmi mēģināt risināt šos uzdevumus, un viņu neatlaidība bieži vien arī vainagojas ar panākumiem. Ir bijuši daži skolēni, kas šī konkursa darbībā iesaistījušies jau kopš pirmās klases, kā, piemēram, savulaik jaunākais datorzinātņu doktors pasaulē Andris Ambainis un tagadējā NMS līdzstrādniece un vairāku grāmatu autore Līga Ramāna.
 

LU NMS